Apollo sistēma

Pierasts, ka visas automātiskās slaukšanas iekārtas ir aprīkotas ar automātisko slaukšanas stobriņu un govju pupu dezinfekcijas iekārtām. Tas ir pašsaprotami, jo cilvēka klātbūtne šādām iekārtām pārsvarā ir traucējoša un nevēlama – tātad dezinfekciju veic automātika. Konvencionālajām slaukšanas iekārtām automātiskā dezinfekcijas iekārta vēl joprojām tiek uzskatīta par ekskluzīvu investīciju.

Slaukšanas aparātu starpdezinfekcija (ieskats)

Aparātu starpdezinfekcijas mērķis ir iznīcināt uz pupu gumijām esošās baktērijas, vīrusus, raugus, sporas, īsāk sakot, visus potenciālos mastīta izraisītājus. Visplašāk tiek pielietota peroksietiķskābe, jo tā iedarbojas ātrāk par pārējiem līdzekļiem un tās iedarbību neietekmē temperatūras svārstības. Pēc dezinfekcijas peroksietiķskābe sadalās ūdenī un etiķskābē un ir 100 % bioloģiski noārdāms produkts. Peroksietiķskābi ir atļauts izmantot visā pārtikas rūpniecībā, arī piena ražotnēs. Koncentrātu ar 5% aktīvās vielas izmanto starpdezinfekcijai ar rokām, bet ar 15 % saturu – automātiskajai starpdezinfekcijai, kas ir atzīta ar starptautiskiem standartiem. Nepatīkamākie no mastīta izraisītājiem – Staphylococcus aureus un Staphylococcus agalactiae ir baktērijas, kas dzīvo inficēto tesmeņu ceturkšņos. Slaukšanas laikā šīs baktērijas ar piena atliekām uz pupu gumiju virsmām tiek nodotas vismaz 5–6 nākamajām govīm. Tāpēc nepieciešama efektīva starpdezinfekcija, kas iznīcina infekcijas izraisītājus uz pupu gumijas virsmas, un tas ir jāveic regulāri. Starpdezinfekcija ir efektīva, ja peroksietiķskābes saturs darba šķīdumā ir vismaz 800–1000 mg/l un ekspozīcijas laiks 20–30 sekundes.
Klasiskās slaukšanas iekārtas, kas ir sastopamas saimniecībās, pārsvarā nav aprīkotas ar šādām sistēmām, un starpdezinfekciju veic cilvēks, iemērcot slaukšanas aparāta stobriņus peroksietiķskābes šķīdumā vai to iesmidzinot pupu gumijās. Šādā veidā veikta dezinfekcija ir nevienmērīga, jo ar katru nākamo slaukšanas ķekaru peroksietiķskābe izreaģē, tās koncentrācija Pierasts, ka visas automātiskās slaukšanas iekārtas ir aprīkotas ar automātisko slaukšanas stobriņu un govju pupu dezinfekcijas iekārtām. Tas ir pašsaprotami, jo cilvēka klātbūtne šādām iekārtām pārsvarā ir traucējoša un nevēlama – tātad dezinfekciju veic automātika. Konvencionālajām slaukšanas iekārtām automātiskā dezinfekcijas iekārta vēl joprojām tiek uzskatīta par ekskluzīvu investīciju.

Slaukšanas aparātu starpdezinfekcija (ieskats)

Aparātu starpdezinfekcijas mērķis ir iznīcināt uz pupu gumijām esošās baktērijas, vīrusus, raugus, sporas, īsāk sakot, visus potenciālos mastīta izraisītājus. Visplašāk tiek pielietota peroksietiķskābe, jo tā iedarbojas ātrāk par pārējiem līdzekļiem un tās iedarbību neietekmē temperatūras svārstības. Pēc dezinfekcijas peroksietiķskābe sadalās ūdenī un etiķskābē un ir 100 % bioloģiski noārdāms produkts. Peroksietiķskābi ir atļauts izmantot visā pārtikas rūpniecībā, arī piena ražotnēs. Koncentrātu ar 5% aktīvās vielas izmanto starpdezinfekcijai ar rokām, bet ar 15 % saturu – automātiskajai starpdezinfekcijai, kas ir atzīta ar starptautiskiem standartiem. Nepatīkamākie no mastīta izraisītājiem – Staphylococcus aureus un Staphylococcus agalactiae ir baktērijas, kas dzīvo inficēto tesmeņu ceturkšņos. Slaukšanas laikā šīs baktērijas ar piena atliekām uz pupu gumiju virsmām tiek nodotas vismaz 5–6 nākamajām govīm. Tāpēc nepieciešama efektīva starpdezinfekcija, kas iznīcina infekcijas izraisītājus uz pupu gumijas virsmas, un tas ir jāveic regulāri. Starpdezinfekcija ir efektīva, ja peroksietiķskābes saturs darba šķīdumā ir vismaz 800–1000 mg/l un ekspozīcijas laiks 20–30 sekundes.
Klasiskās slaukšanas iekārtas, kas ir sastopamas saimniecībās, pārsvarā nav aprīkotas ar šādām sistēmām, un starpdezinfekciju veic cilvēks, iemērcot slaukšanas aparāta stobriņus peroksietiķskābes šķīdumā vai to iesmidzinot pupu gumijās. Šādā veidā veikta dezinfekcija ir nevienmērīga, jo ar katru nākamo slaukšanas ķekaru peroksietiķskābe izreaģē, tās koncentrācija samazinās, visbeidzot tā var izrādīties starpdezinfekcijai nepietiekama. Bez tam cilvēkfaktora dēļ ir ļoti grūti nodrošināt pienācīgu starpdezinfekcijas procesa kvalitāti, jo darbinieks var nogurt, aizmirst atjaunot šķidrumu utt. Apollo sistēmas darbība

Sistēmas darbība tiek vadīta pilnībā automatizēti, ar slaukšanas iekārtas vadības bloka palīdzību.

Apollo sistēmas, lai pienā nenonāktu pupu dezinfekcijas un starpdezinfekcijas līdzekļi.


Starpdezinfekcija manuāli, ar apsmidzināšanas sprauslām, kur šķīdumu automātiski ņem no slēgta trauka un izmanto tikai vienu reizi, dod garantētu vienādas koncentrācijas šķīdumu, bet ir cita problēma – rezultāts būs atkarīgs no tā, cik precīzi darbinieks ievirzīs strūklu slaukšanas stobriņā. Ja kolektorā būs palicis inficētais piens, tas pēc šādas dezinfekcijas var notecēt pupu gumijā un nokļūt kontaktā ar nākamās govs pupa ādu. Līdz ar to šāda dezinfekcija nedos garantētu starpdezinfekcijas rezultātu. Izmantojot cilvēka līdzdalību katrā starpdezinfekcijā, aktualizējas arī darba drošības jautājums, jo peroksietiķskābes koncentrāts, nokļūstot acīs vai uz ādas, var izraisīt ķīmiskus apdegumus. Vai darbinieks, kurš veic vienveidīgas manipulācijas, spēj noturēt uzmanībuvairākas stundas pēc kārtas, tas ir aktuāls jautājums katram īpašniekam. Apollo sistēmas priekšrocība ir vienādas koncentrācijas dezinfekcijas šķīduma nodrošināšana neatkarīgi no dezinficējamo ķekaru skaita, jo vienmēr katrai dezinfekcijas reizei tiek padots svaigi sagatavots šķīdums.
Apollo sistēmas darbība

Sistēmas darbība tiek vadīta pilnībā automatizēti, ar slaukšanas iekārtas vadības bloka palīdzību.

Solis Nr. 1 – saņemot slaukšanas beigu signālu, Apollo sistēma automātiski bloķē piena līniju ar patentētā pārslēgvārsta palīdzību, izslēdzot dezinfekcijas līdzekļu nokļūšanu piena vados. Pārslēdzas piena drošības vārsts, kas noslēdz slaukšanas sistēmu no Apollo sistēmas, lai pienā nenonāktu pupu dezinfekcijas un starpdezinfekcijas līdzekļi.

Solis Nr. 2 – pupu dezinfekcijas līdzeklis, plūstot caur pārslēdzējvārsta kanāliem, pa stobriņā iebūvētu kanālu ar sprauslas palīdzību tiek izsmidzināts pupu gumijas augšējā daļā un vienmērīgi izkliedēts ar gumijas galviņā iebūvētu, patentētu spārniņu palīdzību pa govs pupu perimetru.

Solis Nr. 3 – pēc pupu gumijas noņemšanas līdzeklis tiek izkliedēts līdz pupa kanālam un veic dezinfekciju.

Solis Nr. 4 – noņemšanas laikā slaukšanas ķekars pagriežas ar slaukšanas stobriņiem uz leju un kolektoru augšā, drošības nolūkā nolaižas zemākajā pozīcijā līdz slaukšanas bedres grīdai. Automātiski ar ūdeni tiek izskalotas piena un dipēšanas līdzekļa paliekas, ūdens paliekas tiek izvadītas no slaukšanas aparāta ar gaisa plūsmu. Tiek padots starp dezinfekcijas šķīdums, kas ieplūst no pārslēdzējvārsta kolektora piena izplūdes daļā, nodrošinot pilnīgu kolektora un pupu gumiju dezinfekciju ar 1000–1200 mg/l dezinfekcijas šķīdumu. Pēc nepieciešamā dezinfekcijas laika vārsts ķekarā iepludina ūdeni, izskalojot dezinfekcijas līdzekļa atlikumus, un tiek izspiests saspiestu gaisu. Pārslēdzas piena drošības vārsts, kas nodala slaukšanas sistēmu no Apollo sistēmas, lai pienā nenonāktu pupu dezinfekcijas un starp dezinfekcijas līdzekļi. Virzuļa zona tiek izskalota ar ūdeni. Gaisa plūsma izdzen ūdens korķi caur virzuļa zonu – nākamā slaukšana var sākties. Ir skaidrs, ka automātiskā starp dezinfekcija aizvieto darbinieku slaukšanas zālē un strādā bez brīvdienām, līdz ar to paaugstina slaukšanas procesa efektivitāti.



Tehniskie parametri